Traumu rezultātā var gūt ne tikai sasitumus, bet arī kaulu lūzumus. Tāpēc, ja ir aizdomas par kaula lūzumu – stipras sāpes, zemādas asinsizplūdumi, nespēja pakustināt, kaula ass deformācija, tad nekavējoties jādodas pie ārsta, lai veiktu izmeklēšanu.

Rentgenoloģiski var diagnosticēt kaulu lūzumu gandrīz vienmēr.

Aizdomu gadījumā nepieciešams veikt kompjūtertomogrāfiju.

Kaulu lūzums var būt stabils, bez leņķveida vai garenass nobīdes, tad iespējama lūzuma konservatīva ārstēšana ar imobilizācijas palīdzību. Taču nestabila lūzuma gadījumā nepieciešama ķirurģiska ārstēšana – vaļēja vai slēgta kaula repozīcija, anatomijas atjaunošana un stabila fiksācija izmantojot stieples, skrūves vai plāksni.

Normālos apstākļos pirkstu kaulu lūzumi sadzīst 4 – 6 nedēļu laikā, bet plaukstas kaulu gadījumā 8 – 10 nedēļu laikā. Īpaša uzmanība izmeklēšanas un ārstēšanas procesā jāpievērš laivveida kaula (os scaphoideum) lūzumam, jo dažkārt pie pirmreizējā RTG, lūzumu nevar pamanīt. Tādos gadījumos nepieciešama RTG atkārtota veikšana pēc 10-14 dienām.

Nepareizi saaugušu vai nesaaugušu plaukstas kaulu lūzumu gadījumos, nepieciešama sarežģītāka ārstēšana ar kaula transplantāciju.

Dažkārt plaukstas kaulu lūzumi mēdz kombinēties ar saišu bojājumu, kad bojātas tās struktūras, kas palīdz kaulu noturēt anatomiskā pozīcijā.

To savlaicīga diagnostika un pareiza ārstēšana, dod iespēju saglabāt normālas kustības un plaukstas funkciju.